Nortangeras abatija

Romāns, kurš tiek uzskatīts par Džeinas Ostinas pirmo nozīmīgāko dailliteraturas darbu.

Džeina Ostina (1775–1817) angļu romānu rakstniece, kuras darbu reālisms, precīzie sava laika s novērojumi, ironija un valodas meistarība ir padarījuši viņu par vienu no visiemīļotākajiem un visvairāk lasītajiem angļu autoriem. Viņas slavenākie darbi ir “Prāts un jūtas” (1811), “Lepnums un aizspriedumi” (1813), “Mansfīldas parks” (1814) un “Emma” (1815).

Romāns “Nortangeras abatija” tika sarakstīts laika periodā starp 1798. un 1799. gadu, bet netika publicēts līdz 1818. gadam. Romāns tiek uzskatīts par Dž. Ostinas pirmo nozīmīgāko dailliteraturas darbu.

Romāna darbība norisinās Anglijā, 19. gadsimtā. Stāsts ir par jaunas sievietes – Ketrīnas Molendas pirmajiem patstāvīgajiem soļiem dzīvē un mīlestību. Meitene ir vienkārša mācītāja meita, ceturtais bērns desmit bērnu ģimenē un dzīvo parastā angļu ciematā. Viņas pēdējā laika aizraušanās ir šausmu romānu lasīšana. Septiņpadsmit gadu vecumā viņa nokļūst kūrortpilsētiņas Bātas sabiedrībā, iepazīstas ar dižciltīgo ģenerāli Tilniju un pieņem ielūgumu viesoties Nortangeras abatijā, kura viņas iztēlē ir zārku pilna kapliča ar skeletiem un citām šausmām, taču tur tiek izbaudīti negaidīti piedzīvojumi un arī mīlestība. Ketrīna ir jauka un nepieredzējusi būtne, tomēr, arī nokļūstot intrigu krustugunīs, viņa parāda gana stingru raksturu, lai neļautos citu ietekmei. Viesošanās ieilgst – jaunā sieviete sastop vēl neizjustus piedzīvojumus un beidzot sāk pa īstam iepazīt pati sevi.

Dž. Ostinas darbi ir pretstatā 18. gadsimta otrajā pusē populārajiem sentimentālajiem romāniem un veido pāreju uz 19. gadsimta reālisma literatūru. Lai arī grāmatas autores darbu sižeti lielākoties ir komiski, tie parāda, cik lielā mērā sievietes iespējas nodrošināt savu sociālo statusu un ekonomisko pozīciju bija atkarīgas no precībām.