Paaudze, kas savos labākajos gados vēl nepazina ne datorus, ne viedtālruņus, vakarus bieži pavadīja televīzijas sabiedrībā. Cilvēkus, kas tajā strādāja un bija sastopami ekrānā, katru vakaru kā mīļus viesus gaidīja ne vienā vien dzīvoklī un mājā. Viņi bija pazīstami, populāri, par viņiem interesējās, dažkārt baumoja (nu gluži kā mūsdienās).
Daudzi televīzijas darbinieki strādā aizkadrā – tā dēvē vietu, kurā darbojošos skatītāji neredz. Tie ir operatori, režisori, redaktori un daudzi citi. Maija Migla-Streiča savos četrdesmit televīzijas darba gados bieži bija kadrā. Un šajos gados piedzīvots daudz – gan nopietnu, gan amizantu gadījumu. Un arī tos skatītāji visbiežāk neredzēja. Tāpēc autore pastāstiņus par amizantajiem gadījumiem nosauc par aizkadriem.