Muntis Auns “Ikšķiles luterāņu draudze. 16. gadsimtā–20. gadsimta sākumā”

Muntis Auns “Ikšķiles luterāņu draudze. 16. gadsimtā–20. gadsimta sākumā”

Par Ikšķiles novada vēsturi ir saglabājies ļoti daudz liecību, par ko lielā mērā jāpateicas Rīgas pilsētai, kam vairākus gadu simtus piederēja Ikšķiles muiža un kas, būdama tirgotāju citadele, gribēja visu piereģistrēt, pārbaudīt un ik pa laikam arī parūpēties par savu īpašumu dzīvotspēju. Šajā grāmatā aplūkota Ikšķiles luterāņu draudzes vēsture no tās īsti nenoskaidrojamiem sākumiem 16. gadsimtā līdz 20. gadsimta pirmajam gadu desmitam — tās iedzīvotāji, baznīca, mācītāji, mācītājmuiža, skolas. Sniegti nezināmi vai mazzināmi arhīva materiālu dati, iespēju robežās vairoties atkārtot to, kas jau aprakstīts dažādās publikācijās. Liela uzmanība pievērsta sīkām, varbūt pat mazsvarīgām detaļām, bet tās veidoja ikdienas dzīvi, vidi un arī neļauj vēsturei kļūt pārāk vispārīgai un bezpersoniskai.

Mācītājs Johans Vilhelms Oksforts:

“1752. gada 30. augustā es par paša līdzekļiem ierīkoju mācītājmuižā tik nepieciešamo aku un uzbūvēju tāpat ledus pagrabu. Un, tā kā mani priekšgājēju kungi, it īpaši pēc mēra, nebija nekādi saimniekošanas cienītāji un kā dzimuši rīdzinieki pēc 4 vai 5 gadiem sāka skumt pēc mājām vai arī labprāt ļāvās aizaicināties uz pilsētu, tad arī šis Ikšķiles pastorāts visā pilnībā un ar visiem piederumiem tika izpostīts un tāds arī palika. Tādēļ man vajadzēja ar lielām izmaksām un blēdīgu, stulbu pretestību no pilsētas puses ieslīgt verdzībā un līdz pat sētai un vārtiem, visu, visu, bez izņēmuma, būvēt, ierīkot, laukus un visu saimnieciski savest kārtībā un it īpaši zemniekus kā saimniecības dvēseli saudzēt.”