Miķelis Valters

Miķelis Valters bija viena no spožākajām zvaigznēm starpkaru Latvijas politiskajā olimpā. Ne jau sava garā mūža dēļ (1874.7.V-1968.27.III), kas, protams, arī ir kaut ko vērts, bet savas izglītības, erudīcijas un vispusības dēļ. Viņš bija īstens savas valsts un tautas patriots, spožs intelektuālis šī vārda vislabākajā nozīmē. Liepājas strādnieka dēls jau agrā jaunībā nostājās uz latviešu nācijas atbrīvošanas ceļa, kļūdams par jaunstrāvnieku un strādādams “Dienas Lapas” redakcijā. Drosmīgi piedaloties revolucionārajā kustībā dzimtenē un vēlāk Rietumeiropā, M.Valters nenostājās doktrinārā marksisma, bet radošā sociālisma pozīcijās. Jaunais politiķis jau gadsimtu mijā viens no pirmajiem izvirzīja un attīstīja domu par aiziešanu no Krievijas un neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Ieguvis spīdošu jurista izglītību Cīrihes, Bernes un Sorbonnas universitātē, iemācījies vairākas svešvalodas, viņš kļuva ne tikai par vienu no Vakareiropas latviešu sociāldemokrātiskās organizācijas dibinātājiem un vadītājiem, tās preses veidotājiem un rediģētājiem, bet arī vairāku grāmatu autors par politiskiem, un mākslas jautājumiem. M.Valters savā bagātajā mūžā uir uzrakstījis vairāk nekā 20 monogrāfiju un brošūru latviešu, vācu un franču valodā, kuras izdotas Latvijā, Vācijā, Itālijā, Šveicē, Zviedrijā un citās zemēs. Viņa ražīgajai spalvai pieder arīdzan vairāki dzeju krājumi un lugas.