Māra Lībiete “Mans draugs dzejolītis 2”
Pretī raugās dzejolītis
glaimīgs, glaimīgs.
Es to pierakstu,
Un tas kļūst laimīgs.
Ir vienalga tam, vai vēlāk
Mani godā cels vai zudinās,
Jo tas tikai mani kņudinās.
Saku dzejolītim: “Nokaunies,
Tu taču esi pliks.
Daudzi teiks, ka esi tīrais čiks.
Tas, vai būsi sakarīgs,
Ir no manis atkarīgs.
Kādas drānas es tev došu,
Virsrakstiņu izgudrošu…”

