M. M. Keja “Vēju pils” Māras Kokinas tulkojums

Britu rakstnieces Mērijas Mārgaretas Kejas (1908–2004) ­romāns Vēju pils ir iekļauts angļu daiļliteratūras 100 nozīmīgāko darbu ­sarakstā. Pirmo reizi tas publicēts 1978. gadā. 1984. gadā “BBC” ­uzņēma televīzijas filmu sešās daļās ar tādu pašu nosaukumu.​

Romānā sižets risinās 19. gadsimta otrajā pusē, kad ­Britu ­Impērija cīnījās ar Krievijas Impēriju par ietekmi Afganistānas, ­Tibetas un Persijas teritorijā. Autore iedvesmojusies no Simlā ­pavadītajiem bērnības gadiem, kā arī izmantojusi sava vectēva, ­britu armijas virsnieka, dienasgrāmatu, kurā aprakstīta gan Sipaju sacelšanās (1857–1858), gan arī citi vēsturiskie grāmatā attēlotie notikumi. Romāna centrā ir angļu virsnieka Eštona (jeb Ašoka) un indiešu princeses Andžali mīlas stāsts. Eštonu, kurš Sipaju sacelšanās laikā zaudējis vecākus, viņa indiešu aukle uzaudzina par ­indiešu zēnu Ašoku. Šajā laikā viņš sadraudzējas ar mazo prin­cesi Andžali. Īsi pirms nāves aukle atklāj vienpadsmit gadus vecajam ­zēnam viņa patieso izcelšanos. Briti nosūta Eštonu uz karaskolu ­Anglijā. Pēc astoņiem gadiem viņš atgriežas Indijā kā britu armijas virsnieks un atkal sastop ­Andžali, tagad jau nelielas valstiņas Bithoras valdnieka līgavu. Pāris gadus ­vēlāk, kad valdnieks mirst, uguns­kapā tam līdzi ­jākāpj arī Andžali. Mīlas stāsta varoņi pieder katrs savai kultūrai, kas veido viņu uzskatus par pasauli un savu vietu tajā. Austrumu un Rietumu kultūru identitātes izpratne saduras ar vispārcilvē­cisko vērtību izpratni. Paradoksāli, ka vispārcilvēcisko vērtību triumfs ir iespējams tikai esot prom no cilvēku sabiedrības. Romāns sniegs gandarījumu gan tiem lasītājiem, kuri tic mūžīgai mīlai, gan arī tiem, kas apšauba tās esamību.