Romānā sižets risinās 19. gadsimta otrajā pusē, kad Britu Impērija cīnījās ar Krievijas Impēriju par ietekmi Afganistānas, Tibetas un Persijas teritorijā. Autore iedvesmojusies no Simlā pavadītajiem bērnības gadiem, kā arī izmantojusi sava vectēva, britu armijas virsnieka, dienasgrāmatu, kurā aprakstīta gan Sipaju sacelšanās (1857–1858), gan arī citi vēsturiskie grāmatā attēlotie notikumi. Romāna centrā ir angļu virsnieka Eštona (jeb Ašoka) un indiešu princeses Andžali mīlas stāsts. Eštonu, kurš Sipaju sacelšanās laikā zaudējis vecākus, viņa indiešu aukle uzaudzina par indiešu zēnu Ašoku. Šajā laikā viņš sadraudzējas ar mazo princesi Andžali. Īsi pirms nāves aukle atklāj vienpadsmit gadus vecajam zēnam viņa patieso izcelšanos. Briti nosūta Eštonu uz karaskolu Anglijā. Pēc astoņiem gadiem viņš atgriežas Indijā kā britu armijas virsnieks un atkal sastop Andžali, tagad jau nelielas valstiņas Bithoras valdnieka līgavu. Pāris gadus vēlāk, kad valdnieks mirst, ugunskapā tam līdzi jākāpj arī Andžali. Mīlas stāsta varoņi pieder katrs savai kultūrai, kas veido viņu uzskatus par pasauli un savu vietu tajā. Austrumu un Rietumu kultūru identitātes izpratne saduras ar vispārcilvēcisko vērtību izpratni. Paradoksāli, ka vispārcilvēcisko vērtību triumfs ir iespējams tikai esot prom no cilvēku sabiedrības. Romāns sniegs gandarījumu gan tiem lasītājiem, kuri tic mūžīgai mīlai, gan arī tiem, kas apšauba tās esamību.
Dr. Habil.philol., indoloģe

