Lūcija Bērziņa “Pārnākšana”
Lūcijas Bērziņas, dz. Felsberga, autobiogrāfiskās atmiņas aptver trīs bērnības gadus bēgļu gaitās Krievijā Pirmā pasaules kara laikā, kur pārdzīvota revolūcija, “sarkanā” un “baltā” režīma maiņa, slimības, trūkums, lai 1920. gadā trīspadsmit gadu vecumā atgrieztos Latvijā. Ar viņai raksturīgām novērošanas spējām autore spilgti un izteiksmīgi zīmē tālaika cilvēkus un notikumus.
Lūcija Bērziņa dzimusi 1907. gadā Tartu, Igaunijā. Beigusi Latvijas Universitāti 1935. gadā ar mag. phil. grādu, specializējoties angļu valodā un literatūrā, vēlāk tur strādājusi par lektori angļu un amerikāņu literatūrā un 1944. gadā ievēlēta par privātdocenti. Pēc Otrā pasaules kara nonākusi trimdā Vācijā, kur autore no 1946. līdz 1949. gadam kā ārkārtas profesore vadījusi angļu valodas nodaļu filoloģijas fakultātē Baltijas Universitātē, Hamburgā. Pēc ieceļošanas Austrālijā strādājusi par vidusskolas skolotāju austrāliešu skolās, brīvajā laikā aktīvi piedaloties Sidnejas latviešu kultūras dzīvē, sevišķi latviešu skolu darbā, kur piecpadsmit gadus vadījusi Sidnejas Latviešu biedrības vidusskolu. Viņa ir vairākkārt bijusi Latvijas Austrālijā un Jaunzēlandē Apvienības prezidija un Kultūras fonda locekle; saņēmusi Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) K. Barona prēmiju par īpašiem sasniegumiem latviešu skolu darbā un Austrālijas valdības piešķirto Sudraba jubilejas medaļu par izcilu sabiedriski kulturālu darbu etniskās lietās.
1990. gadā Lūcija Bērziņa pārcēlās uz dzīvi Lielbritānijā, latviešu īpašumā “Straumēni”, kur tajā pašā gadā iesāka un daudzus gadus vadīja Literārās pēcpusdienas. Viņa aizgāja mūžībā 1999. gadā.
Lūcija Bērziņa ir piecu romānu autore — “Eingāna” (1973), “Līdzinieks” (1976), “Mans draugs Žanis” (1981), “Viena nedēļa Ernas dzīvē” (1984) un “Jaunības atblāzma” (1986) — kā arī trīs autobiogrāfisku grāmatu autore — “Pārnākšana” (1986), “Pa svešiem lielceļiem” (1991) un “Ko tu man gribēji teikt, Dienvidu zeme?” (1997). Viņa ir sarakstījusi angļu valodas mācību grāmatas: “Angļu gramatika” publicēta 1935. gadā Latvijā un “Angļu valodas pašmācība” izdota trimdā. Viņas kritiskās literatūras apceres publicētas dažādos žurnālos un laikrakstos.

