Līga Blaua “Jānis Paukštello. Tintē, bet balts”

Jo ilgak dzīvoju, jo vairāk sevi analizēju un redzu, ka man nav premjera izpausmju, bet mana profesija man ir palīdzējusi analizēt savu dzīvi. Es nevienu brīdi neesmu alcis pēc slavas un vienmēr sapratis situāciju, kādā esmu. Nekad neesmu izmantojis savu vārdu, lai sevi kaut kādā veidā apstiprinātu. Reizēm, domās iegrimis vai tekstu mācīdamies, varu uz ielas pazīstamam cilvēkam paiet garām, un viņš ir nodomājis, ka negribu redzēt, bet tā tas nav. Kad tuvojas pirmizrāde, eju pa ielu, skaļā balsī runādams vai dziedādams, un cilvēki var padomāt, ka esmu jocīgs. Tagad jau mani pazīst un zina, ka aktieris mācās lomu, bet, kad biju jaunāks un trolejbusā reizēm tā aizdomājies, runāju, visi pārsteigti skatījās.