Atkārtotu izdevumu piedzīvojis rakstnieka un kultūrvēsturnieka Andreja Johansona fundamentālais pētījums, zinātniskais darbs “Latvijas kultūras vēsture”. 1710–1800”, kas panorāmiski atklāj 18. gadsimta Latvijas sadzīvi, kultūru, mākslu, izglītību, grāmatniecību, literatūru, folkloru latviešu un baltvācu vidē, iekļaujot tās Eiropas kontekstā. Līdz šim darbs izdots tikai 1975. gadā trimdas latviešu apgādā “Daugava”, Stokholmā. 1976. gadā A. Johansonam piešķirta Pasaules brīvo latviešu apvienības fonda balva.
Grāmata ir piemineklis Latvijas laikā, kad tās teritoriju pārstaigāja sveši karaspēki – poļi, zviedri, krievi,Latvija nebija vienota, un apstākļi dažādos novados bija atšķirīgi. Turklāt sabiedrībā pastāvēja dzimtbūšana, divi s slāņi – vācu muižniecība un latviešu zemniecība. Kamēr Eiropā valdīja apgaismības laikmets un brīvība dažādās tās izpausmes formās, tikmēr Latvijā kā pirmās garīgās vēsmas ienāca hernhūtisma, Herdera, Garlība Merķeļa, Vecā Stendera idejas un darbi.