“Latviešu labirints”

Alberts Bels “Latviešu labirints”

“Latviešu labirints”, līdzīgi kā Rūdolfa Blaumaņa darbs “Indrāni”, ir laikmeta griežu romāns. Tas tapis 90. gados un atspoguļo tieši šo laiku, kas ir iekodēts varoņa traģiskumā — kad cilvēka jūtas viņu sagrauj. Grāmata attēlo laiku pēc totalitārisma būra sabruk­šanas, kad irdenas ir kļuvušas tradicionālās un arī vispārcilvēciskās vērtības. Kad irst ģimenes, kad bērni nespēj un negrib saprast vecākus, kad aizvien asāk ­atklājas egoisms un atsvešinātība, kad cilvēks saglabāt savu “es” spēj tikai neapjūkot demokrātijas labirintā.
“Latviešu labirints” vienlaikus ir intīms mīlas stāsts un psiholoģiski smalks, analītiski tiešs pagātnes un tagadnes tēlojums. Tas nav lielo tematu romāns, drīzāk to var nosaukt par huligānisku romānu, kur dzīves ­diktētās situācijas liek varoņiem liekties un iztapt ­savam laikam.