Tēlnieks Kārlis Jansons (1896–1986) ir vitālu, temperamenta uzspriegotu tēlu autors, kurš darbojies galvenokārt monumentālās un memoriālās skulptūras jomā, radot virkni nozīmīgu pieminekļu vairākās Latvijas pilsētās. Varas maiņu gaitā tie daudzkārt cietuši un iznīcināti, taču izcilākie no tiem – kā Jelgavas atbrīvotājiem veltītais piemineklis “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” (1932) un Latgales Māras monuments Rēzeknē (1939) –, pateicoties viņa dēla, tēlnieka Andreja Jansona, pūlēm, atjaunoti.
Grāmatas autors centies aptvert ne vien visu Kārļa Jansona radošo mantojumu un pedagoga darbību, bet arī bagātīgo dzimtas vēsturi, kas saistās ar senajām, ģimenei aizvien piederošajām Siļķu mājām Gaujas krastā Cēsīs, kur mākslinieks dzīvojis un strādājis visu mūžu, ilgus gadus dodot pajumti arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas studentu vasaras praksēm.
Grāmatas autors centies aptvert ne vien visu Kārļa Jansona radošo mantojumu un pedagoga darbību, bet arī bagātīgo dzimtas vēsturi, kas saistās ar senajām, ģimenei aizvien piederošajām Siļķu mājām Gaujas krastā Cēsīs, kur mākslinieks dzīvojis un strādājis visu mūžu, ilgus gadus dodot pajumti arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas studentu vasaras praksēm.