Kamolā tinējs. Vēstules Imantam

“Ja Tu būtu nospēlējis tikai “Spēlē, spēlmani!”, arī tad būtu ierakstījis neaizmirstamu lappusi mūsu teātra vēsturē. Nospēlēt Dzejnieku Tev bija kā sportistam noskriet maratonu.”

“Kā partneris uz skatuves Tu biji ļoti atsaucīgs, koleģiāls un saudzīgs.”

“Visvairāk Tevis pietrūks dzimšanas un vārda dienās. Kad visus apsveikumus sāki ar jokiem.”

“Cilvēki joprojām man jautā, kāpēc “Kamolā tinējai” izvēlējos tieši Tevi? Atbilde viena — tembrs. Tavas radiofoniskās balss skaistā tembra dēļ! Šobrīd jau tādu gandrīz vairs neatrast.”

“Radioteātris, “Mikrofons”, “Mājas svētība”… Bet savu pirmo lomu Tu nospēlēji, vēl mācoties prestižajā Rīgas 1. vidusskolā, filmā “Rita”! Viens sapnis gan Tev nepiepildījās, lai gan cieši ticu, ka karali Līru Tu tomēr spēlē — tur, Augšā. Un Tavai trupai nav līdzinieku…”