Gunars Janovskis reizēm tiek uzskatīts par labāko latviešu prozaiķi, lai gan literatūrai aktīvi pievērsies samērā vēlu, jau dzīvojot trimdā. Daudzos darbos autors atklāj arī daļu no savas dzīves, līdz ar to piešķirot tiem zināmu autobiogrāfisku nokrāsu. Gunars Janovskis kādu laiku ir dzīvojis un audzis Pārdaugavas pusē, tādēļ var sajust, ka šī apkārtne rakstniekam uz visiem laikiem iespiedusies atmiņā.
Grāmatā pieminētās Pārdaugavas vietas ir aprakstītas tik precīzi un īsti, ka lasītājs burtiski aizceļo uz Ojāra Ziemeļa bērnības takām. No Kalnciema, Slokas, Daugavgrīvas ielas līdz mazajai, smilšu klātajai un nezālēm pāraugušajai Alises ielai. No Mārtiņa baznīcas un Āgenskalna priedēm līdz mīlīgi iesauktajiem ūdeņiem — Mārītei un Zundītei.
Romānam nesamākslotu un vieglu gaisotni piešķir Ojāra un titulvarones Ines tēli. Ines ir ne tikai Ojāra liktenis, bet arī galvenais romāna dzinējspēks, ko lasītāji ir nodēvējuši par Pārdaugavas Lolitu, jo Ines, vēl mazs bērns būdama, instinktīvi nojauš savu sievišķīgo varu un liek Ojāram to izjust rotaļās un kopējās slepenībās.
Romāna darbība galvenokārt norisinās divdesmitajos un agrajos trīsdesmitajos gados, kuros aizrit galveno tēlu bērnība un pusaudža gadi, bet lasītāji, lai arī brīžiem tikai fragmentāri, tiek aicināti ielūkoties varoņu likteņu līkločos no pirmā krievu okupācijas gada līdz kara beigām.