“Informācijas bads padara cilvēku par nespējīgu veidot pareizus spriedumus, nolemj viņa domāšanu atrofijai — ja domāšana vispār pagūst kaut cik attīstīties. Cilvēks ar atrofētu domāšanu ir nepilnvērtīgs, pazemots cilvēks, viņš ir manipulācijas objekts, rotaļlieta, vergs. Cilvēkam ir jāzina, lai būtu par kaut ko stingri pārliecināts. (..)
Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs, tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot.
Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku.”
No Gunāra Astras pēdējā vārda
LPSR Augstākajā tiesā
1983. gada 15. decembrī