Granātu aproce

“Bet ja par mīlu var nosaukt to seišķi smalko divu cilvēku garīgo savienošanos, kad viena jūtas un domas pa kaut kādām noslēpumainām dzīslām pārlejas otrā, kad vārdu vietu ieņem mēmi skatieni, kad tikko samanāms plakstienu iedrēbējiens vai viegla smaida ēna acīs dažreiz pasaka daudz vairāk nekā garu garais “šablona cilvēku” mīlestības atklājums, kad divi cilvēki pie kopēja galda vai arī pēc kādas tikko izteiktas muļķības, skatieniem strauji sastopoties, bez vārdiem prot dalīties vispārējā iespaidā,- vārdu sakot, ja tāda veida sekss-un-attiecibas var nosaukt par mīlestību, tad es droši saku, ka ne vien es, bet mēs abi mīlējām viens otru..”

No krievu valodas tulkojis Kārlis Egle.