Dita iziet dzīvē

Cilvēka zināšanu daudzums, salīdzinot ar sentēviem, simtkāršojies. Ja cilvēces vēsturi pielīdzinātu diennaktij, tad viss, ko mēs tagad zinām, radies ceturksni pirms pusnakts. Bet cilvēka daba nav guvusi nevienu jaunu īpašību, nav arī zaudējusi. Šajā ziņā mūsu mantojums ir mūžīgs un nemainīgs.

Tas nozīmē, ka tas, ko kāds piedzīvo un tad pārdzīvo, var notikt, ir noticis un notiks ar jebkuru no mums. Mainās vienīgi dažas morāles normas, cilvēka daba – ne. Klasiskajā laikā galvenā vērtība, gods un morāle bija uzvarēt, pārspēt viltībā. Tad nāca viens, sludinādams un nesdams žēlsirdību. Mēs – cenšamies. Mēs zinām, kā vajag, cīnāmies un krītam atpakaļ savā nevarēšanā.

Tāpēc.

Tas, kas šeit vēstīts, varēja notikt ar jubkuru jebkurā laikā. Laikmeta dekorācijai te nav nozīmes. Tātad – nekā jauna, bet arī nekā veca.

Savas "toreizējās", tāpat "tagadējās" domas mēs varam sastapt jau Platona "Dialogos", bet ja vēl kādu laika nogriezni senāk, – tad Bībelē.

Uz sa-domāšanos.

Mudīte Šneidere