Dimantu noslēpums. Lases un Majas detektīvaģentūra. Krāsains izdevums

Dārglietu tirgotājam Muhamedam Karātam kāds zog dimantu pēc dimanta. Viss liecina par to, ka zaglis ir viens no veikala darbiniekiem. Vai tā varētu būt Sīva Leandere, ilggadēja veikala darbiniece, kas nonākusi naudas grūtībās? Vai varbūt Tūre Mūdigs, kura tēvam kādreiz piederējis šis dārglietu veikaliņš? Vai arī juvelieris Lollo Smits, veikala jaunākais darbinieks, kam patīk labi ģērbties un braukt ar ātru sporta auto? Mazās pilsētiņas policija ir nonākusi strupceļā, tāpēc veikala īpašnieks palīgā lūdz jaunos detektīvus Lasi un Maju.

Grāmatu sērija “Lases un Majas detektīvaģentūra” ir ļoti labi zināma Zviedrijā un daudzās citās pasaules valstīs. Jauno detektīvu Lases un Majas dēkas aprakstītas vairāk nekā 20 grāmatās, uzņemtas televīzijas seriālā, divās pilnmetrāžas filmās un pat operā. Grāmatu autors pat tiek dēvēts par “bērnu Agati Kristi” un ne velti – viņa grāmatas ir viegli lasīt, bet intriga saglabājas līdz pašām beigām.
Sērijas darbus lieliski papildina grāmatu ilustratores Helēnas Villisas zīmējumi.

Martins Vīdmarks rakstniecībā debitēja 2000. gadā un kopš tā laika ir sarakstījis vairāk nekā 60 grāmatu. Viņš ir bijis skolotājs, taču patlaban pilnībā nodevies rakstniecībai. Vīdmarka darbi ir populāri ne tikai Zviedrijā, viņa grāmatas ir tulkotas vairāk nekā 30 valodās, un viņš saņēmis virkni Zviedrijas un starptautisku literāru balvu. 2014. gadā Zviedrijas valdība apbalvojusi Vīdmarku ar medaļu Illis Quorum Meruere Labores, ko piešķir par ievērojamu ieguldījumu kultūras un zinātnes jomā vai sabiedrības labā. Bērni īpaši iemīļojuši grāmatu sērijas par monstru aģenti Nelliju Rapu un detektīviem Lasi un Maju.

No zviedru valodas tulkojusi Inga Grezmane.

“Grāmatas par Lasi un Maju ir neticami populāras, un milzumdaudz zviedru bērnu ir kļuvuši par grāmatu lasītājiem tieši šo grāmatu dēļ. Tāpēc nepalaid garām tik aizraujošu piedzīvojumu!”
(Hemmets Veckotidning)

“Bērniem, kas daudz lasa, šie stāsti par detektīvu pāri Lasi un Maju ir īsts saldēdiens. Tā vien liekas, ka dzirdama lapu švīkstēšana, tās pāršķirot. Ups! Un grāmata ir izlasīta.”
(Folkbladet)