Alma un septiņi briesmoņi

Depresijas alegorija.
Stāsts par psihoemocionālo veselību lieliem un maziem

Katram cilvēkam pagultē dzīvo kāds briesmonis. Almai to ir septiņi (daži baismīgi, citi šķietami nekaitīgi):
pirmais ir tikai plaukstas lielumā un nešķiet bīstams,
otrais ir milzum liels un sver veselu tonnu,
trešajam ir dzeltenas acis,
ceturtajam – gara aste ar krāsainiem gredzeniem,
piektais vislabāk prot čukstēt ausī,
sestais nemitējas raudāt,
septītais izskatās maziņš, taču var izaugt tik liels kā spuldzīte, kā futbolbumba, kā televizors.

Kamēr Alma, baidoties, ka viņai neticēs, nevienam par briesmoņiem nestāsta, tie naktīs lien no pagultes un laupa meitenei gaismu, sapņus un cerības. Taču izrādās, ka briesmoņi ir pieveicami, ja par tiem runā un iesaista sabiedrotos – ģimeni, draugus, speciālistus.

Spāņu rakstnieces Irija H. Parente (Iria G. Parente) un Selene M. Paskvala (Selene M. Pascual) ir radījušas depresijas alegoriju, lai izteiksmīgi parādītu tās emocionāli paralizējošo spēku un iespējamo izeju no depresijas.

No spāņu valodas tulkojusi Ieva Zālīte.