Alberts Bels “Saucēja balss”

“Saucēja balss” ir latviskā varoņgara, tā striktas mērķtiecības, konsekventa darbīguma, nesalaužamas izturības un — galvenokārt! — latvieša kā uzvarētāja himniska poēma. Radīta padomju apspiestības gados, tā latvieti uzsver kā nacionālu cīnītāju, kādu mums ir tēlojuši pirmskara rakstnieki — divi Aleksandri: Grīns “Dvēseļu putenī” un Čaks “Mūžības skartajos”.
Revolūcijas realitātes konkrētu notikumu atspoguļojumā Bela varonis Karlsons tēlots kā mītiski nesalaužams latvietis, uzsverot viņu kā nacionālā gara raksturīgu pārstāvi pat nebrīves apstākļos, kā varoņgara reālu īstenotāju, kā cīnītāju pret svešām, tautai naidīgām varām. Cilvēka garaspēks un piederības apziņa savai tautai uzvar totalitārisma aprobežotību un varmācību — tāds ir “Saucēja balss” pārliecinošais vēstījums 21. gadsimta latvietim.

Viesturs Vecgrāvis,

literatūrzinātnieks, LU emeritētais profesors