Akvastopa noteikumi

Grāmata ir par mīlestību. Un tieši to var uzskatīt gan par tās trūkumu, gan veiksmi. Trūkumu tādēļ, ka pastāv tāda kā mīlestības pārdozēšana – laimīga, nelaimīga, iespējama, neaizsniedzama, jau pagājusi, mīlestība starp vīrieti un sievieti, sievieti un sievieti, vīrieti un bērnu. Sev es to formulēju kā atvadīšanos no nevainības, no kaut kādiem ideāliem. Savukārt vērtība, manuprāt, ir tajā, ka grāmatā nav pretenziju liktenim. Ir jautājumi un mēģinājumi atbildēt, bet pretenziju – nav. Un, ja kritiķi atzīmē, ka grāmatā jūtama viegla ironija, tad es par to tikai priecājos. Es mēģināju šajos stāstos fiksēt patiesus un bezrobežu laimes brīžus, kādus var piedzīvot pat pavisam ekstrēmās situācijās. Tas man šķiet ļoti svarīgi, jo mēs taču pa īstam dzīvojam tikai tad, kad esam laimīgi. No krievu valodas tulkojusi Maija Kudapa.