Aka

Apgāds “Jumava” atkārtoti izdod Regīnas Ezeras romānu “Aka”. Pirmoreiz publicēts 1972. gadā, mūsdienās tas joprojām saista ne tikai ar “mūžīgo tēmu” — alkām pēc mīlestības un tās valdzinājuma. Romānā atainoti tādi lauku cilvēku raksturi, kuru likteņu pavērsienos joprojām jūtama ne tikai pēckara gadu padrūmā elpa, bet arī spīta un ironijas gars. “Aka” ir romāns par vēlmi nepakļauties vientulības smagumam. Romāns par to, ko spētu dot abpusēja mīlestība, vienlaikus atgādinot, ka ne vienmēr ir iespējams rīkoties pēc jūtu aicinājuma. Zemapziņa spontāni tiecas pēc mīlas un grib atbildēt, prāta apsvērumi, dzīves pieredze un morāles principi diktē savu. “Aka” uzdod jautājumus par izvēli un rīcību arī mūsdienu cilvēkam, bet neatbild — jo atbildes var būt dažādas. Vienlaikus šis ir gan harmonijas alku romāns, gan apjauta, ka cilvēka dzīvē — pretstatā vasaras dabas mieram — harmonija bieži vien nav iespējama. Akas būves simbolikā rakstniece uzsver dzīves divdabību, kad pagātne un tagadne nespēj būt vienotas, jo veidojušās atšķirīgi. Bet pats galvenais — “Aka” uzdod jautājumu: kā un kādos ap stākļos cilvēks spēj būt laimīgs un saskaņā ar savu būtību? (Viesturs Vecgrāvis, literatūrzinātnieks, LU emeritētais profesors)