Šarlote Brontē “Džeina Eira”
“Es neesmu putns un neesmu notverta tīklā; esmu brīva cilvēciska būtne ar neatkarīgu gribu, ko es tagad izmantoju, lai jūs atstātu.”
Šarlote Brontē (1816–1855) ir nonākusi angļu literatūras slavas zālē līdzās savām jaunākajām māsām Annai Brontē (Anne Brontë) un Emīlijai Brontē (Emily Brontë). Sākotnēji Š. Brontē publicējusi savus darbus kā Karers Bells (Currer Bell), lai pakļautos laikmeta prasībām. Viņa ir piecu romānu, kā arī dzejas un vairāku īsstāstu autore.
“Džeina Eira” pirmoreiz publicēta 1847. gadā. Tas ir stāsts par sievietes izaugsmi un centieniem saglabāt pašcieņu pasaulē, kurā tā maksā dārgi. Dzīve pret Džeinu nav laipna — viņa ir bijusi bārene nemīlošas ģimenes apgādībā, izbadējusies skolniece uz kauna sola, pieticīga guvernante izlutinātam bērnam un nabadzīga vecmeita starp daudzsološām līgavām. Džeina sevi salīdzina ar ogles zīmējumu, tomēr aiz neuzkrītošā izskata slēpjas raksturs, kas asprātībā spēj sacensties pat ar īgnā mistera Ročestera ķircināšanu. Par spīti sociālajai nevienlīdzībai, starp priekšnieku un padoto rodas nenoliedzama pievilcība. Vai tā pārvarēs Džeinas spītu un mistera Ročestera noslēpumainās pagātnes paliekas?


