Kamilla Stēna “Atdusas vieta”
Eleonora dzīvo ar prozopagnoziju — nespēju atpazīt pazīstama cilvēka seju. Tā rada stresu. Akūtu trauksmi. Tā var likt apšaubīt to, ko, jūsuprāt, zināt.
Kad Eleonora ieradās savas kaprīzās vecmāmiņas Vivianas slepkavības notikuma vietā, viņa aci pret aci sastapās ar slepkavu, kas tādam cilvēkam kā viņa neko nenozīmē. Ar katru dienu šausmas par to, ka ir nonākusi tik tuvu slepkavam — un nezinot, vai viņš atgriezīsies, — pārņem gan viņas sapņus, gan nomoda brīžus, izjaucot viņas realitātes uztveri. Tad piezvana advokāts. Viviana viņai ir atstājusi māju — draudīgu muižu, kas paslēpusies Zviedrijas mežā. Vieta, kur pēkšņi nomira viņas vectēvs. Vieta, kas vairāk nekā 50 gadus ir glabājusi drudžainu pagātni.
Eleonora. Viņas uzticamais draugs Sebastians. Viņas neapdomīgā tante Veronika. Advokāts. Visi dosies uz šo noslēpumu māju, meklējot atbildes. Bet, tuvojoties patiesības atklāšanai, viņi vēlēsies, kaut nekad nebūtu ieradušies…

