Arnolds Auziņš “Zaļie spārni”

Arnolds Auziņš “Zaļie spārni”

Esmu pateicīgs liktenim, ka man bija lemts piedzimt nevis Rīgā, bet Sumburciemā, kas ir viens no retajiem ciemiem Latvijā divos pagas­tos — Dundagas un Valdgales, bērnību un agrīno jaunību pavadīt laukos, kur visapkārt mežs, klausīties dzeguzes kūkošanā un ieelpot  nakts­vijoļu smaržu. Pirmie dzīves iespaidi iedvesmo­juši uzrakstīt veltījumu manai dzimtajai pusei — “Zaļie spārni”.