Ēriks Hānbergs “Aplaimojumi un apsmaidījumi”

Ēriks Hānbergs "Aplaimojumi un apsmaidījumi"
Fotogrāfijā esmu ar ūsiņām un bārdiņu. Kad mani pieņēma darbā redakcijā, nodaļas vadītāja
pirmais uzdevums bija: “Aizej uz frizētavu un noskuj pa tīro!” (Toreiz vēl skuvaar bārdas nažiem.)
Ilgi klīdu pa Liepājas ieliņām. Jutos aizvainots. Bet rakstīšanas vēlme bija tik neatvairāma, ka
padevos. Tā sākās manas profesionālā žurnālista gaitas. Ar kompromisu.
Drīz vien, kad biju apdedzinājies ar naivām neapdomībām, apjautu, ko drīkst un ko nedrīkst. Arī to,
ka riskantībām iespējams pietuvoties, piemēram, uzrakstot stāstu.
Nobriestot dzīves 85-gadei, nolēmu izsvārstīt savu veikumu vaļsirdīgā vēstījumā.