Regīna Ezera “Mīlestības vēstules”

Regīna Ezera “Mīlestības vēstules”

Regīna Ezera skan pati ar savu vēju Visuma diriģenta radītā un vadītā varenā simfonijā. 2025. gadā rakstniece Tur, no Visuma ērģelēm egļu šalkās varbūt sūtīs mums sveicienus. Godinot vārda meistari 95. gadskārtā, izdots Regīnas Ezeras dziļi personisko, 2003. gadā izdoto, mīlestības vēstuļu atkārtotais izdevumam.

Ilgu laiku degu kā liesmās. Nespēju strādāt, jo katrs brīvs mirklis bija aizpildīts ar domām par Tevi. Biju kā šūpolēs, kas met augšā un lejā, kad reibst galva, pamirst sirds un smiekli paši noraujas no lūpām.

(7. vēstule)

Bet tā jau ir — vienmēr paliek kas neredzēts, nezināms, nepiepildīts, ilgots un tāls kā gājputnu klaigas. Un varbūt skaists ir tikai tas, kas neaizsniedzams? Varbūt mūžīga ir nevis pati laime, bet laimes alkas?

(22. vēstule)