“VEF Kultūras pilij 65”
Mēs esam ļoti stipra un talantīga tauta! — tā gribas teikt, kad esam pabraukuši garām bijušās VEF rūpnīcas korpusiem, pārvarējuši skumjas par zaudēto un atkal skatījuši vareno Zeva statuju, kas joprojām cēli sēž fasādes nišā. VEF joprojām ir mūsu lepnums, to mēs sajūtam ikreiz, kad ieraugām majestātiskās kolonnas un veram vaļā VEF Kultūras pils durvis. Tā ir viena no skaistākajām celtnēm Rīgā, un tieši tajā turpinās stāsts par VEF. Bargā Zeva rokā ir spoža zibens šautra. Varbūt tā liek mums sasparoties visos, pat ļoti smagos laikos? Varbūt… Taču nekas, it nekas nenotiktu, ja mēs paši nebūtu darījuši. Bet mēs darījām! Turpinājām gadu pārbaudi izturējušās tradīcijas, rīkojām festivālus, dziedājām, dejojām, spēlējām teātri, fotografējām, gleznojām un veidojām brīnišķīgus tēlniecības darbus.
VEF Kultūras pils iet laikam līdzi, tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas un moderns aprīkojums, kas ļauj meklēt arvien jaunas darba formas, vienlaikus saglabājot to, kas bijis labs un atzīts iepriekš. Tieši VEF Kultūras pils radošajos kolektīvos ir aizsākušās daudzu jo daudzu plaši zināmu mākslinieku gaitas. Viņi šodien ir mūsu valsts lepnums, turklāt liela daļa no viņiem nes Latvijas vārdu pasaulē. Cik gan skumji būtu, ja mēs neglabātu atmiņas un kādreiz tik slaveno ražojumu eksemplārus VEF muzejā. Mūsu kultūras dzīvē būtu milzīgs robs, ja mēs nespētu rūpēties par Latvijā lielākā kultūras nama celtni, ko dēvējam par pili. Te vairāk nekā pusgadsimta garumā risinājušies tik svarīgi notikumi. VEF Kultūras pilī esam baudījuši daudz neaizmirstamu un rosinošu pasākumu, kuros, cienot citus, esam saglabājuši savu latviskumu un neatlaidīgi stiprinājuši mūsu mīļās Tēvzemes slavu.
Grāmatas autore Ilze Lecinska