““Mīts par Sīsifu” (1942) vienmēr ticis uzskatīts par absurda tēmas atrisinājuma augstāko punktu Kamī mantojumā. Ierasti uzdotais jautājums par to, ka vienīgā nopietnā problēma ir pašnāvības problēma, ar ko Kamī sāk sarunu par absurdu, iezīmējas kā urdošais — kam pieder mana dzīve? Vai es spēju par to spriest? Vai manam spriedumam ir iespējams pamats?”
Dr. phil. Elga Freiberga