“Tulkošana ir liela un būtiska manas dzīves daļa. Galva mūžam ir pilna ar vārdiem, un kādā brīdī šie vārdi sāk kondensēties kā rasa uz stikla, savelties lāsēs un ritēt paši no sevis.
Bet reālajā pasaulē viss ir tik spilgts un rosinošs citādā veidā nekā svešos tekstos, tas pārsteidz manu untumaino iekšējo bērnu, un viņš ķersta ainas kā taureņus.
Šie spontānie vārdu ritējumi ir izveidojuši ko līdzīgu piezīmju grāmatiņai, un šīs piezīmes ir baigas tāpēc, ka pārlieku vaļsirdīgas.
Tagad tās tiek atstātas parkā uz soliņa – ja nu kāds tās pašķirsta un atrod kaut ko sev noderīgu.”
Silvija Brice
Silvija Brice ir studējusi ģermānistiku Latvijas Valsts Universitātē, bijusi redaktore vairākās Latvijas izdevniecībās. Jau ilgus gadus nodarbojas tikai ar literatūras tulkošanu, galvenokārt no angļu un vācu valodas. Iztulkoto grāmatu skaits nedaudz pārsniedz 200, tulkoto autoru vidū ir Ginters Grass, Francs Kafka, Hermanis Hese, Airisa Mērdoka, Mārgareta Atvuda, Salmans Rušdi,Maikls Kaningems, Keita Atkinsone u. c.
“Vakar iesāku jaunu tulkojumu. Jo tas sarežģītāks, jo sākums izstiepjas garāks. Ir jāaudzina kaķi, jāmazgā veļa, jāšķiro grāmatas, derētu uzvārīt kafiju vai uzšmorēt kaut ko ar daudzām sastāvdaļām, pēc tam jāmazgā trauki, var arī iziet pastaigā, un pēc tam beidzot var sēsties pie datora un pārtulkot vārdus “Pirmā nodaļa”. Tad jānoslauka putekļi, lēnām jāatgriežas pie datora, bet arī tur tuvumā ir daudz cita darāmā. Uz vakarpusi var ķerties pie pirmā teikuma un pārtaisīt to reizes desmit. Pēc tam notiek pelnīts nogurums. (Bet galvā visu laiku klusi tikšķ, rindojas, kārtojas, štimmējas kā orķestris pirms uvertīras.) Lūk, un nākamajā rītā jau notis ir puslīdz skaidras, tu iedzer kafiju, un nu var nākt diriģents.”