Uldis Polis-Polītis “Mākonīša māja”

VASARIŅAS DEBESĪS MĪT ARĪ BALTIE SPALVU MĀKONĪŠI. TIE IR TIE ĪSTIE. BALTOS SPALVU MĀKONĪŠUS VAJAG PAVĒROT. REIZĒM TIE LĪDZINĀS AITIŅĀM, BET CITREIZ ZIRDZIŅIEM. ŠIE MĀKONĪŠI SAULĪTI NEAIZSEDZ. SAULĪTE IEKRĀSO TOS SĀRTUS. VĒJIŅŠ SĀRTOS MĀKONĪŠUS VIZINA. DAŽREIZ VĒJIŅŠ TOS SAKĀRTO GARĀ VIRTENĒ. TĀ VIŅI SPĒLĒJAS VISU VASARIŅU. TAD KĀDS MĀKONĪTIS NOLAIŽAS LEJĀ, KRĀSAINĀ PĻAVĀ. TUR VIŅŠ NO PIENEŅU PŪKĀM UZCEĻ SEV MĀJU UN ATKAL PACEĻAS DEBESĪS. SKAISTA IR MĀKONĪŠA MĀJA.