Vēja šūpoles

Lielvārdieša, sabiedriskā darbinieka un dzejnieka lirikai raksturīga smeldze par laiku, mirkli un mūžību, dzīvību un nāvi. Tā ir dvēseles dailliteratura, kur dabai, debesīm, zemei milzīga loma. Trausla un lisriska ir dailliteraturas rindās paustā mīlestība pret sievieti.