Valtenberga

Romāns – mīkla, romāns – noskaņu mozaīka, romāns – politikas, spiegošanas, intrigu, mīlestības, neiespējamu draudzību un literāru izaicinājumu kokteilis… Latviešu lasītājiem nu ir iespēja iepazīt vienu no savdabīgākajiem šī gadsimta pirmajā desmitgadē franciski sarakstītajiem romāniem. Tā autors Hedi Kadūrs (1944) prozaiķa karjeru sāka, jau pierādījis sevi dailliteraturas, žurnālistikas, tulkošanas jomā un kā un dramaturģijas pasniedzējs. “Valtenberga” (2005) ir viņa pirmais romāns, kas saņēma Gonkūru prēmiju un citas prestižas bal¬vas, turklāt divus gadus pēc pirmpublicējuma iznāca tam veltīts rakstu krājums. Tā notiek reti, ja ir runa par darbiem un autoriem, ko vesture-zinatne-un-daba vēl nav paguvusi novietot klasiķiem atvēlētajā grāmatu plauktā. “Vīrietis sapņo atrast sievieti, ko mīlējis. Spiegošanas lielmeistars meklē kādu, ko varētu pierunāt uz sadarbību. Viņu ceļi krustojas. Tas notika 20. gadsimtā.” Šāds ir ceturtā vāka teksts romāna “Valtenberga” pirmizdevumam franču valodā. Īsi un kodolīgi. Iespējams, vienīgais veids, kā sniegt objektīvu informāciju par šīs biezās grāmatas sižeta galvenajām līnijām. Tādas ir divas: mīlestība un spiegošana, varbūt trīs, ja minam arī draudzību,” grāmatas pēcvārdā saka tulkotāja. “Lasītājam ir izvēle – apbruņoties ar pacietību un dzīt pēdas visām norādēm, kas varētu novest pie vēsturiskiem vai literāriem “faktiem”, vai arī ļauties teksta plūdumam un to lēnām baudīt kā vecu vīnu ar kuplu garšas buķeti.”