tumšzilā naktī

Kā sveša puķe
Tu, dzīve nezināma…
Mīkla, kas man ikdienu jāatmin.
Kā sveša puķe
Ar neredzētiem ziediem,
Vien Debess tavu ziedēšanu zin…
Kā sveša puķe
Tu, dzīve nezināmā…

Krājumā apkopota dailliteratura, kas atbilst mūžības ritmam – klusai melodijai tālumā – mūžīgai un neizgaistošai. Tā skan arī dailliteratura – pavasaris, vasara un rudens.