Sava tēva meita

Mareike Krīgele (Mareike Krügel, 1977) dzimusi Ķīlē un studējusi Vācu institūtā Leipcigā. Rakstniece ir saņēmusi vairākas stipendijas un apbalvojumus, to vidū arī Hamburgas pilsētas Daudzsološākā jaunā autora balvu (2003) un Friedrich-Hebbel-Prize (2006). M. Krīgele ir arī pirmā vācu rakstniece, kas ieguvusi HALMA stipendiju (2010).

Felicijas liktenis nav parasts: viņa ir apbedīšanas biroja īpašnieka vienīgā meita un dzīvo mājā, kur pieticīga izkārtne logā vēsta “F. Lauricena apbedīšanas birojs”. Bērnība Felicijai, vecāku sauktai par Fēliksu, aizrit atbilstoši ģimenes noteiktajiem principiem, un tie ir pieklājība, diskrētums un neatšķiršanās. Jau skolas gados Felicija labi apzinās, kāda dzīve viņai lemta dzimtajā Kleinulsbijā. Tāpēc, kļūstot pieaugusi, meitene steidzas doties prom no mājām un izvēlas pelnīt iztiku, pareģojot likteņus pēc taro kārtīm. Diemžēl Feliciju neapciemo kāršu pareģotā liktenīgā mīlestība. Šķiet, vienīgi Kerijs Grants viņā spētu modināt kaisli, taču nē, tas izdodas Šmitam, lai arī viņš nemaz nav līdzīgs sapņu princim…

“Sava tēva meita” ir aizkustinošs un asprātīgs romāns par vācu mazpilsētas ģimeni un to, kā sīkais skuķēns Fēliksa pārtop pievilcīgā, interesantā sievietē Felicijā.
Rakstnieces ironiskā valoda elegantā vieglumā apvieno sirsnīgu spēju dzīvot līdzi sava romāna varoņiem un lielisku melno humoru.