Raudzes. Esejas

Dzejnieces Dagnijas Dreikas tulkojumā pirmoreiz latviski publicētas franču 16. gadsimta domātāja Mišela Montēņa (1533–1592) esejas no trešās grāmatas. Montēņa darbs (pirmā un otrā grāmata) nāca klajā 1580. gadā un īsā laikā pieredzēja vairākus atkārtotus izdevumus. 1588. gadā pirmoreiz publicēta trešā grāmata, kas tapusi laikā, kad Montēņs bija pārlaidis mēra epidēmiju un pārdzīvoja niknas katoļu un hugenotu sadursmes, feodālo grupējumu cīņu par varu, vispārējas jukas, vardarbību, kas bija kļuvusi par normu, un draudošu valsts bojāeju, kā arī paša novecošanas un slimību pieredzi, par ko viņš vēsta tikpat nesaudzīgi un objektīvi kā par sociālajām norisēm. Tādējādi trešā grāmata iepriekšējās divās atklāto domu un spriedumu pasauli nenojauc, tomēr būtiski papildina ar dramatiskām juku laika ainām un jauniem redzespunktiem cilvēka dienišķās muļķības un prāta iespēju vērtējumā.
"Šajā ilgajā starplaikā (kopš eseju pirmā izdevuma) esmu paguvis novecot, bet gudrības manī, protams, nav radies ne par nieku vairāk. Toreizējais "es" un tagadējais "es" ir gluži atšķirīgi cilvēki, un es tiešām neņemos atbildēt, kurš no abiem labāks. Ja mēs taisnā ceļā soļotu pretī pilnībai, tad vecums būtu cilvēka mūža labākais laiks. Bet mūsu virzība drīzāk ir kā dzērāja gaita: grīļīga, ļodzīga, aplama – pēc vēja iegribas šūpotas niedres līgošanās,"  – tā izteicies pats autors.
Kopš tā laika aizgājušos vairāk nekā 400 gados Montēņa darbs pētīts un komentēts, izdots atkārtoti, tulkots daudzās valodās, citēts, analizēts, apstrīdēts un cildināts – vārdu sakot, pieredzējis visu, kas lemts klasiskiem tekstiem. (No I. Čaklās ievada).