Pīķa dāma un citi stāsti

Čekalinskis meta kārtis, viņam drebēja rokas.
Pa labi krita dāma, pa kreisi dūzis.
– Dūzis laimējis! – teica Hermanis un atklāja savu kārti.
– Jūsu dāma nokauta, – laipni sacīja Čekalinskis.
Hermanis nodrebēja: tiešām, viņam bija nevis dūzis, bet pīķa dāma. Viņš neticēja savām acīm, nesaprazdams, kā varējis tā kļūdīties.
Šai mirklī viņam likās, ka pīķa dāma piemiedz aci un iesmejas. Neparastā līdzība viņu pārsteidza…
– Vecā! – viņš šausmās iekliedzās.