Abus darbus uzrakstīju apmēram vienā laikā – “Pēdas” 1974. un “Melitu
Rīgā” 1975. gadā.
“Pēdas”, kuŗu darbība risinās no 1941. gada janvāŗa līdz 1945. gada
maijam, prātā rosījās ilgi, gadiem. Man dažreiz vaicā, kādēļ
nerakstījuvcilvēku īstos vārdus, kaut grāmatā minētie tēli visi ir
dzīvojuši un aprakstītos notikumus piedzīvojuši. Gribēju, lai stāstu
neuztvertu kā tikai vienas konkrētas ģimenes likteni, bet tajā justu
laikmeta cietsirdību un jucekli jebkuŗa bērna skatījumā. Vai tas ir
izdevies, lai spriež lasītāji.
“Melitu Rīgā” toties uzrakstīju gandrīz vai vienā elpas vilcienā.
Dzīvojām ASV. 1974. gadā jutu, ka ir laiks aizvest abus
mūsu jau pusaudža vecuma bērnus uz Latviju, lai viņi pieredzētu, ka
Latvija nav tikai vecāku un vecvecāku, latviešu
skolas skolotāju izdomāta vieta, bet ir reāla zeme, kur dzīvo mūsu tuvi
radi un citi labi cilvēki.
Grāmatu “Pēdas” 1975. gadā izdevis apgāds “Ceļinieks” Kanādā. Lalita
Muižniece (1935), dzejniece un valodniece, dzimusi dzejnieces Rūtas
Skujiņas un rakstnieka Jūlija Lāča ģimenē. Publicējusi dzejoļu krājumu
“Žuburu rota” (1970) un dzejlapu “Rikšiem ziloni es palaidu” (1975),
prozas grāmatu “Pēdas” (1975), populārzinātniskus darbus un pasaku
bērniem.