Pārbaudes laiks

Ja romāna košos tēlus – gan kādas ministrijas Uzraudzības departamenta jauno darbinieku, cerību spārnoto censoni Ingaru, gan bezpersonisko izpildītāju Robertu, gan koķeto pļāpu Lindu, gan birokrātijas vezumu velkošo departamenta direktori un vēl citus – būtu radījusi vien autora iztēle, varētu nenosmieties par komiskajām situācijām un ierindas absurdu ministriju kabinetos. Tomēr “Pārbaudes laiks” ir tik biedējoši tuvs patiesajiem procesiem, itin kā būtu no pašas dzīves norakstīts, jo Gundara Ignata dzīves gājumā ir ne viens vien ieraksts par darbu ministrijās.

Gribat zināt, kāpēc viņš pievērsās rakstniecībai?

— Pārpirka privātais, — skanēja oficiālā versija. Tiražēta desmitiem reižu, tā atkal un atkal iznira publiskās sarunās vadītāju klātbūtnē. Versiju iegrāmatoja pārskatos un analīzēs, grafiskos pīrāgos, līkņu un stabiņu dīgstos. Dāsnā un labsirdīgā “privātā” tēls ar cigāru zobos un baltiem cimdiem, kurš dziļi birokrātiskās frontes aizmugurē komandieriem no deguna priekšas noceļ labākos kareivjus, klīda pa ministrijas gaiteņiem, un ikkatrā kabinetā tam padeva labdienu un piedāvāja piesēst.