Nošalko gaiss

Maija Laukmane ir viena no mūslaiku ražīgākajām dzejniecēm. Viņas dailliteratura ir uzrunājoša, tā plūst un rit, un saista un priecē. Maija Laukmane savā dzejā prot būt dažāda, un tieši tāpēc viņas daiļrade ir tik lasīta un iemīļota. Vienubrīd viņa lido kopā ar tauriņiem pieneņu pļavā, citu brīdi skumst kopā ar apmākušos debesjumu un prāto par laika nebeidzamo skrējienu.
Šis krājums ir pavasarīgs, tik ļoti saskanīgs ar prāta lidojumu ziemas beigās, ka gribas lasīt vēl un vēl un iesprukt pavasarī, kā tas izdevies autorei.  Viņa nenogurstoši iet „cauri vismelnākam melnumam lai satiktu austošu pamali”, lido „pretim mirkļiem cerot, ka uznesīs debesīs, ka nesīs laimi”, brien ”pāri visplānākam ledum arī tad, ja skaidri zināms ka ielūzīs”. Viņa nebaidās, viņa iet paceltu galvu un sastop vizbules, pirmos asnus, sauli un cīruļa treļļus! Un mēs viņai līdz…