Lībiešu krasta stāsti

Baibas Šuvcānes sastādītā grāmata "Lībiešu krasta stāsti" ir unikāls kultūrvesture-zinatne-un-dabas piemineklis lībiešu krastam, jo šeit pirmo reizi apkopotas pašu lībiešu atmiņas un dzīvesstāsti, kas atspoguļo norises visos lībiešu piekrastes ciemos laika periodā no 19.gadsimta beigām līdz pat 20.gadsimta beigām.

Arī katra cilvēka stāsts ir unikāls, jo tas izgaismo sava ciema cilvēku raksturus un viņu likteņus, tradicionālo dzīvesveidu un nodarbes, ikdienas notikumus un politiskās pārmaiņas, svētku un gadskārtu tradīcijas, izglītības un lībiešu valodas stāvokli. Atmiņu stāsti savijušies ciešā kontekstā ar visas Latvijas likteņgaitām. Teicēju stāstījumi veido dzīvu, saistošu, patriotisma un mīlestības caurstrāvotu sava dzimtā lībiešu krasta kopainu.

"Rožleju saimniece Anna bija kupla sieva pretstatā sīkajam vīram, toties saticībā viņiem domstarpību nebija nekad. Kā visi šīs puses lībiešu ļaudis – viesmīlīgi, laipni, vienkārši, arī sarunās apdomīgi, lēni un nopietni. Ar katru varēja pļāpāt stundām par notikumiem, kas nepārsniedza ciema robežas.

Jā, dabā nekas nemainās. Tā ir bijis pirms tūkstošiem gadu, tā ir un tā būs, tikai nav vairs šeit veco lībiešu zvejnieku un viņu dzimtu. Izklīduši pasaulē lībiešu bērni un mazbērni. Īstu lībiešu ģimeņu vairs nav."
Zigurds Zālītis