Komas gūsteknis

Bez savas pārliecības tu neesi nekas, tikai apaļš nulle, kuru,
atkarībā no vajadzības, pirms vai pēc komata pieliek tie,
kuri uz to ir pilnvaroti. Pilnvaroti no tiem pašiem, kuriem
nav savas pārliecības!
… Labi ir tad, ja tu zini, kur patiesību meklēt! Ja tu zini, kādai
viņai jābūt un kur viņa ir noslēpta! Bet, ja nezini, ko tad darīt? Var
jau uzklausīt gudrāko domas, bet šinī gadījumā iespējams uzrauties
uz to, ka tev ņems un melnu iesmērēs par baltu.
Tu staigāsi noplīsis, nātnās biksēs, reizēm paēdis, bet biežāk
izsalcis, un tev teiks, ka tā ir norma! Tev teiks, ka tā jābūt! Tev
teiks, ka pasaulē viss tā iekārtots, un ka nekas nav maināms! Un tu
noticēsi! Tu rakņāsies pa miskastēm, diedelēsi humpalas, iztiksi ar
neskaitāmajiem minimumiem un beigās, izlikts no sava kādreizējā
dzīvokļa, nosprāgsi kaut kur patiltē vai pavārtē kā nekam nederīgs
kraupains suns! Un atkal uzradīsies kāds, kurš pārējiem muļķiem
apgalvos, ka tam tā jābūt, ka tā ir norma! Un tā tālāk un tā joprojām!
Vai tiešām tam tā ir jābūt?
Tāpēc šaubies! Šaubies par to, ko tev stāsta, šaubies par
to, ko tev rāda, skaties un mācies, veido savu pasaules uzskatu,
bet nekad nepielāgojies! Mācies atšķirt saldās un sīrupainās runas
un solījumus, analizē situāciju, un pieņem tikai to, kas tev liekas
labs un pieņemams. Savādāk tu kā vēlīns kroga gājējs, kulstīsies no
vienas ceļa malas uz otru, no viena grāvja otrā. Būs kāds dziļākais,
kurā tu noteikti paliksi, un tava laime, ja tu būsi kaut cik silti
saģērbies. Savādāk tu vari sasalt ragā!

/E.Poņimeckis/