Antuāns de Sent-Ekziperī (Antoine de Saint-Exupery; 1900–1944) ir viens no ievērojamākajiem franču rakstniekiem, arī kara lidotājs un izgudrotājs. Rakstnieka populārākais darbs ir alegoriskā pasaka “Mazais princis”, bet ir pazīstami arī citi liriski filozofiskie sacerējumi, piemēram, “Cilvēku zeme”, “Nakts lidojums”, “Dienvidu kurjers”, “Vēstule ķīlniekam”.
“Miers ir tad, kad viss iekļaujas sevī. Ciema ļaudis atgriežas mājās. Graudi saplūst klētīs. Un salocītā veļa tiek nolikta skapjos. Miera laikā cilvēki zina, kur atrast katru lietu. Zina, kur uzmeklēt draugu. Zina, kur pārgulēs nakti. Ak, vai! Miers mirst, kad meti pārtrūkst, kad cilvēkam vairs nav vietas pasaulē, kad cilvēks vairs nezina, kur meklēt tos, ko mīl. Miers ir visās lietās saskatāmais veidols, kad tās guvušas savu jēgu un vietu.
Kad tās kļūst par sastāvdaļu kaut kam lielākam nekā pašas…”