Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki šurumburummežā

Mazliet par Šurumburummežu pieaugušiem lasītājiem

Šurumburummežs ir maza, iedomāta pasaule, kas daudzējādā ziņā atgādina mūsu pašu lielo pasauli. Kāpējpeļuks, Mortens, Lāču tēvs, Kūmiņš un visi citi. Šurumburummeža iemītnieki nav parasti dzīvnieki – tie ir fantāzijas tēli, kas savas īpašības aizguvuši gan no zvēriem, gan arī no cilvēkiem. Tiem ir dzīvnieku nosaukumi un zināmā mērā arī izskats, bet mugurā viņiem ir drēbes, viņi staigā ar divām kājām, dzīvo mājās un ar savu darbību, runāšanu un domām atgādina mūs, cilvēkus.

Šurumburummežā, tāpat kā lielajā psaulē, iemītnieki ilgojas pēc miera, drošības un cieņas citam pret citu. Mortens, mazais meža peļuks, saka par to tā :"Mums te mežā būtu labi, ja visi būtu draugi un lielie liktu mierā mazos. Lielie varētu palīdzēt mazajiem un mazie savukārt lielajiem, jo ir tik daudz tāda, ko var mazie, bet nevar lielie."Tādi ir Mortena vārdi, un mazas meža peles mutē tie skan diezgan saprātīgi.
/Tubjērs Ēgners/