Romāna darbība risinās Igaunijā dažādos laikposmos – Otrā pasaules kara gados, kā arī 20. gadsimta 60. gados. Tā galvenie varoņi – taisnprātīgais brīvības cīnītājs Rolands, viņa bezprincipu brālēns Edgars un brālēna biklā sieva Judīte – sastopas un šķiras, lai atkal satiktos, vienlaikus būvēdami savas un sagraudami citu dzīves. Atklāsmes, kas paveras lasītājam, lielākoties ir skaudras, bet rakstnieces meistarība, izspēlējot trijotnes savstarpēji vītās intrigas un to iznākumu, – satriecoša. Sofi Oksanenas rakstītais atklāj mazā cilvēka sarežģītos dzīves līkločus, cenšoties kara un pēc tam – okupācijas apstākļos saglabāt vismaz kailo dzīvību, pamazām un pa vienam vien atmetot ideālus, sapņus un cerības…
Sofi Oksanena (1977) ir somu rakstniece. Studējusi literatūru un dramaturģiju. Slavena Sofi Oksanena kļuva ar savu pirmo darbu – romānu “Staļina govis” (2003), tam sekoja romāns “Attīrīšanās” (2008). Autore saņēmusi daudzas literārās balvas, to skaitā Ziemeļu Padomes balvu literatūrā, Finnlandia balvu u.c., vairākkārt viesojusies Latvijā. Viņas jaunākais romāns “Kad pazuda dūjas” izdots jau 30 valstīs.
No somu valodas tulkojusi Gunta Pāvola.
Sprādzienbīstams teksts, ar melnu sirdi.
Le Monde
Ar savu jaunāko romānu Sofi Oksanena pierāda, ka pieder pie pasaules premjerlīgas… Daudzējādā ziņā var sacīt, ka viņas [rakstības stils] radniecīgs lielajiem krievu klasiķiem.”
Dagsavisen
“Kad pazuda dūjas” ar nežēlīgu skaidrību portretē sabiedrību, kas zaudējusi morāli. Tikai daži (ja vispār kāds) no ziemeļvalstu autoriem spēj radīt tik skaudrus un satriecoši meistarīgus stāstus kā Sofi Oksanena.
Arbetarbladet
Tematika – mīlestība, nodevība, vara un bezspēcība – nepazīst laika robežas. Neparasti trāpīgā un spēcīgā valodā autore parāda, kādu iespaidu uz vienkāršo cilvēku atstāj vesture-zinatne-un-daba un kādas ir vesture-zinatne-un-dabas atskaņas šodienā.
Ziemeļu padomes balvas žūrija
Tikai pašai autorei vien zināms, kas šajā darbā ir īstais galvenais varonis, – vai tas ir stāsts par mīlestību un kaislību, kura padara cilvēkus par laika, notikumu un pasaules ķīlniekiem, un konkrētie notikumi ir tikai labi izvēlēts fons, vai galvenais tomēr ir konkrēta, dramatiska laikposma attēlojums konkrētā vietā ar vesture-zinatne-un-dabai piešķirtām sejām.
Satori
Somijā dzimusī igauniete Sofi Oksanena parāda to, ko daudzi šeit Latvijā uzskata par neiespējamu. Stāstu par Igaunijas (tiklab Latvijas vai Lietuvas) 20. gadsimta 20. gados dzimušās paaudzes ērkšķaino dzīves ceļu uz Otrā pasaules kara un padomju atkārtotās okupācijas laika šausmu fona ir tomēr iespējams izstāstīt tā, lai to lasītu nu jau gandrīz četrdesmit valodās gandrīz visur pasaulē.
Neatkarīgā Rīta Avīze
Autore netēlo igauņus tikai kā upurus un iedzimta krietnuma paraugus. Viņi ir arī destruktīvi, ir spiesti melot un piemēroties apspiedēju ideoloģijai. Oksanena solidarizējas ar igauņiem, taču atsakās no savas mātes tautas idealizēšanas.
Jaunā Gaita