Горлица

8,96

Viņa bija sprigana, gaišmataina, puņķaina meitene, un viņš ar viņu draudzējās. Reiz viņa piespieda viņu nolaist bikses un parādīt krāniņu. Pieaugušie sauca viņu par plastilīna puišeli, bet viņa – par Pelēko Vilku. Viņas vectētiņš (opis Haris) mēdza teikt, ka viņa ir „nāve puikām”, bet viņš lidoja uz meitenes gaismu kā naktstauriņš… Cauri gadiem, cauri tālēm abu mazais noslēpums noteica viņu esamības Noslēpumu. Viss te patiess, atklāts un maksimāli saasināts, bet tu, dārgais lasītāj, nemulsti, paziņo stāsta varoņi – neko sliktu mēs tev neiemācīsim! Uzlej karstu, smaržīgu tēju, ietinies siltā pledā, ja esi atvēris grāmatu aukstā gada – vai mūža – laikā, un ērti iekārtojies omulīgā stūrītī. Ķeries pie lasāmā bez steigas, jo tevi sagaida gremdēšanās gaišās atmiņās par pirmo mīlestību, un atgriezīsies tu jau citādāks…

Autors: Vadims Verniks
Izdevniecība: Kultūru dialogi
Gads: 2017
Lappuses: 240
Vāki: cietie vāki

Горлица

8,96

0

Jūsu grozs