Gaismas apstākļi

„Autora pirmā grāmata veido tiltu no savas paaudzes dzejniekiem nosacīti kopīgās stilistikas uz individuālo, nesajaucamo balsi. Toma Treiberga dailliteraturas intonācija, kā liecina „Gaismas apstākļi”, ir šķietami mierīga, vērojoša, silta, taču pateiktajā dzīvo spriegums, kurā lasītājam atpazīstamās un neuzminamās pasaules daļas savienotas tā, lai uzturētu nemieru. Nemiers vedina sekot un minēt – kurp aizvedīs dzejolis, kā rakstītājs zina, ka meitenes lakata bārkstis tiecas uz bezgalību vai ka pasaulē „skaistākais tilts atrodas Košicē, Slovākijā,/ pa to brauc simtiem nelielu ģimenes auto”? Kā mēs saprotam balsi, kas turpat vēsta: „Skaistākā daļa tevis ir spējā pazust/ divas dienas no vietas un tad atgriezties/ tā, itin kā nemaz nebūtu bijusi prom..”? Kāpēc dzejolī noticam tam, kam nenoticētu e-pastā, uzrunā, ziņās?” raksta grāmatas redaktore Ingmāra Balode.