"….Viņam, Vilhelmam Podiņam, ir tikai sešdesmit viens gads. Veselībā, vismaz pagaidām, nav nozīmīgu traucējumu. To varētu apstiprināt ne tikai sieva Monika, bet arī meistara mīļākā Vizma, kuru uzskata: "Tu, Bumbulīt, savos gados vēl vari spēlēt Hamletu".
Tad kāpēc domāt par galu? Labāk uzvilksim kādu dūmu. Podiņš izņēma no iekškabatas pīpi, aizdedzināja tabaku un, pieliecies, ielūkojās bāriņa spogulī.
– Es taču vēl esmu itin glīts kungs!- Vilhelms apmierināts nodomāja…"