Djinn

Alēns Robs-Grijē (1922-2008) ir viens no novatoriskākajiem XX gadsimta rakstniekiem – viņa vārds minams līdzās Natalijai Sarotei, Klodam Simonam, Mišelam Bitoram. 20 gs. piecdesmitajos un sešdesmitajos gados attīstījās jauns virziens, kuru ietekmēja 2. pasaules kara izraisītais radikālais apvērsums gan sabiedrībā, gan cilvēku apziņā. Šis virziens nosaukts par „jauno romānu”. Katram tā pārstāvim ir sava maniere, sava pasaule un nav grūti pamanīt atšķirīgo. Šo darbus vieno atteikšanās no romantiskām ilūzijām, kas bija pamatā tradicionālajam romānam. Tos raksturo irdena stāstījuma struktūra un to autori rakstīšanu uzskata par piedzīvojumu, bet romānu – par nerimtīgiem meklējumiem. Alēns Robs-Grijē ir viens no šī virziena pamatlicējiem.

Romānā Djinn (1983) Alēns Robs-Grijē it kā atgriežas pie saviem agrākajiem darbiem. Lasītājs atkal un atkal tiek vests pa tāda cilvēka pēdām, kurš meklē pats sevi, maldīdamies savas psihes mijkrēslī. Rakstnieks rotaļājas ar varoņa identitāti – tā klājas kārtu kārtām – līdzīga, tomēr atšķirīga. Viņš virtuozi apspēlē dubultas vai pat trejādas personības motīvu, šķietami radot jaunā romāna parodiju. Līdz sīkumiem precīzi aprakstot situāciju nenovēršamo atkārtošanos, Robs-Grijē tiecas uzsvērt realitātes lielo noslēpumu – iespēju īstenību atveidot un interpretēt dziļi subjektīvi.