Būt savā tuvumā

Vēsmas Kokles-Līviņas dzeju vislabāk raksturo viņas pašas teiktais: “Gribas būt vieglai kā putnam un lidot pāri nodzīvotiem dzīves gadiem, kalniem, mežiem, dārziem un redzēt plaukstošos ābeļziedus — just to smaržu un maigumu, kas apņem un dod spēku tālākajam dzīves posmam.”

Tverot Vēsmas Kokles-Līviņas dailliteraturas krājumu, lasītājs ieraudzīs, kā tuvoties sev, pasaulei un visam skaistajam.