Audzināšanas process teorijā un praksē

Grāmatā aprakstīta audzināšana kā vēsturiski konkrēta, mūžīga, vispārīga sabiedriska parādība un jaunās paaudzes pašpieredzes pilnveidošanās process, mērķtiecīgi pārmantojot un tālāk attīstot iepriekšējo paaudžu dzīvesdarbības pieredzi. Balstoties uz audzināšanas darbības procesuāli strukturālo pieeju, autore apraksta audzināšanu kā attīstības sekmēšanu cilvēku garīgās mijiedarbības procesā. Grāmatā ir analizētas attieksmes kā audzināšanas priekšmets un uzvedība, dots ieskats par audzināšanas saturu, metodēm un formām.

Grāmata adresēta skolotājiem, audzinātājiem, studentiem, vecākiem – visiem, kas apzinās audzināšanas nepieciešamību un interesējas par mūsu valstij tik nozīmīgo sabiedrisko funkciju.